Sākumlapa Ūdens Gaiss Gaisma Serviss Par uzņēmumu Ekodomāšana Ziņas Kontakti
Ekodomāšana

Ekoloģiskā domāšana

To, ka ekoloģiskais domāšanas veids pašlaik sabiedrībā kļūst aizvien populārāks, pamazām kļūstot par dzīvesveidu un dažiem arī par biznesu, neapstrīdēs neviens.

Mazināt kaitīgo piesārņojumu un likvidēt jau esošo – tā vienlaikus ir arī vienīgā iespēja cilvēcei izdzīvot. Jo vairāk tiek piesārņota daba un izjaukts dabiskais līdzsvars, jo vairāk rodas bīstamas anomālijas – tādas, kas izraisa dabas katastrofas, klimata izmaiņas. Mēs pat vēl neapzināmies, kādā apjomā tas notiek. Daba ir dzīva, un tā pati cenšas kompensēt tai nodarītos postījumus un iznīcināt vaininieku. Cilvēka nesaprātīgā darbība ir kā slimības vīruss dabas veselīgajā organismā. Un tas nebūt nav retorisks salīdzinājums. Jaunākās teorijas par Visuma uzbūvi secina, ka Visums vislielākajā iespējamajā mērogā atgādina dzīvu organismu.

Mēs lepojamies ar civilizāciju, kultūru, bet ar to saprotam arvien lielākas un lielākas ērtības, komfortablāku dzīvi. Un tikai tad, kad mums jau pieder vairāki dārgi auto, vairākas greznas villas un personiskā lidmašīna, saprotam, ka tas viss mūs nebūt nepadara laimīgākus. Kā pateikts tautas sakāmvārdā: neēdušam galva sāp, paēdušam – vēders.

Cilvēks var justies laimīgs, tikai dzīvojot saskaņā ar dabu, un tas nozīmē – saskaņā ar sevi, savu iekšējo būtību. Lielākā daļa civilizācijas labumu mums faktiski nemaz nav nepieciešama. Turklāt – jo kāda lieta ir dārgāka, jo mazāk tā ir vajadzīga. Aptiekas ir pārblīvētas ar visdažādākajām brīnumzālēm katram orgānam, katrai funkcijai, katram šķaudienam... Neviens neiedomājas, kas tiek nodarīts dabai, lai saražotu to visu. Neviens neiedomājas, kas tiek nodarīts cilvēka organismam, lietojot to visu. Neviens negrib dzirdēt, ka par to visu būs jāmaksā. Un nekas nemaksā tik dārgi, kā novākt aiz sevis mēslus. Tas izpaužas arī reāli, jo vides sakārtošanas un attīrīšanas projekti ir vieni no dārgākajiem. Varbūt mūs mazliet nomierinās skaitļi, ko nosauc Vides ministrijas Valsts sekretārs Guntis Puķītis intervijā Sallijai Benfeldei („Vides Vēstis”, 2004. gada decembrī). Latvijā vides infrastruktūrā no 2007. līdz 2015. gadam paredzēts ieguldīt vienu miljardu eiro, no tiem 765 miljonus ūdens saimniecībā. Šīs milzīgās summas ir apliecinājums Eiropas Savienībā arvien pieaugošajām rūpēm par apkārtējo vidi. Mūsu eksperti atzīst, ka vide ir viena no visstingrāk regulētajām jomām ES. Un tā tam arī jābūt. Cilvēki sākuši saprast, ka dabas resursi nav bezgalīgi, ka nevar no dabas vienīgi ņemt un ņemt, nerūpējoties par atjaunotni. To sāk saprast arī iedzīvotāji Latvijā.