Atcerēsimies, ka trešo daļu mūža cilvēks pavada darbā. Un tāpēc veselībai un komfortam ir svarīgi daudzi darba telpas komponenti. Arī apgaismojums. Telpu nodrošinājums ar pareizu apgaismojumu būtiski uzlabo darbinieku pašsajūtu un tieši ietekmē cilvēku darbaspējas. Nepareizi vai nepietiekami izgaismota telpa var kļūt par depresijas, galvassāpju un pat redzes traucējumu cēloni. Savukārt gaišā telpā uzlabojas garastāvoklis, paaugstinās darbaspējas. Atcerēsimies, ka gaisma cilvēkam ir dabisks bioloģiskais pulkstenis, pēc kura dzīvojam. Diena, nakts, saules lēkts vai riets. Šie periodi ir kā orientieri, pa kuriem tiek sadalīta dzīvības enerģija. Apgaismojums ir uz virsmu krītošais gaismas plūsmas blīvums, kuras mērvienība ir lukss (lx). Izšķir dabīgo, mākslīgo un jaukto apgaismojumu. Darba telpu nodrošinājums ar dabīgo apgaismojumu būtiski uzlabo darbinieka pašsajūtu, tādējādi ietekmējot arī darbaspējas. Pēc atrašanās vietas apgaismojumu iedala vispārējā (jeb telpas apgaismojumā) un lokālajā (jeb darba vietas apgaismojumā).
Katrai darba vietai nepieciešams noteikts apgaismojums, kas ir atkarīgs no:
- veicamā darba (saskatāmo objektu lieluma un formas, krāsas, veicamā darba precizitātes, darba virsmas krāsas, spilgtuma, no kontrasta starp saskatāmajiem priekšmetiem un fonu u. c.);
- attāluma no nodarbinātā acīm līdz saskatāmajam objektam;
- nodarbinātā individuālajām īpatnībām (piemēram, vecuma, redzes asuma un acs piemērošanās spējām u.c.).
Prasības telpu apgaismojumam reglamentē arī Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 125 „Darba aizsardzības prasības darba vietās” (pieņemti 19.03.2002., spēkā no 27.03.2002). Tie paredz, ka:
- darba vietas ir nodrošinātas ar dabisko apgaismojumu un aprīkotas ar mākslīgo apgaismojumu tā, lai kopējais apgaismojums būtu pietiekams nodarbināto drošībai un veselībai;
- apgaismes ķermeņi darba telpās un ejās ir izvietoti tā, lai pasargātu nodarbinātos no nelaimes gadījumu un arodslimību riska, kas saistīts ar nepietiekamu apgaismojumu;
- darba vietas, kur pēkšņa apgaismojuma izslēgšanas dēļ var rasties kaitējums nodarbināto drošībai un veselībai, ir nodrošinātas ar pietiekamu avārijas apgaismojumu.
Apgaismojuma pietiekamībai ir noteikts, ka kopējam apgaismojumam jābūt pietiekamam nodarbināto drošībai un veselībai. Spēkā esošie normatīvie akti nenosaka konkrētus apgaismojuma līmeņus dažādām darba vietām, taču darba devēji brīvprātīgi var piemērot standartu LVS EN 12464-1:2003 „Gaisma un apgaismojums – darba vietu apgaismojums – 1. daļa: Darba vietas telpās” (Latvijā šis standarts nav saistošs, bet ir brīvprātīgs, šobrīd standarts gan nav pieejams latviešu valodā). Šis standarts ir balstīts uz jaunākajiem zinātnes un tehnikas sasniegumiem.
Apgaismojuma kopējos nosacījumus regulē arī MK noteikumi Nr. 411 „Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 208-00 „Publiskas ēkas un būves” (pieņemti 28.11.2000., spēkā no 01.01.2001.).
„ECOFINN” veic konkrētas darba telpas apgaismojuma eksprestestu vai rūpīgu visas telpas mikroklimata ekspertīzi un iesaka optimālākos risinājumus apgaismojuma kvalitātes uzlabošanai (filtri, izvietojums, plānojums u.c.).