Ir zināms, ka ūdens veido 70% no cilvēka ķermeņa masas. Ūdens nozīmi mūsu dzīvē ir grūti pārvērtēt. Ūdens – tā ir dzīvība. Lai gan ūdens ķīmiskā formula ir ļoti vienkārša, ūdens joprojām ir viena no noslēpumainākajām, neizpētītākajām vielām uz Zemes. Atcerēsimies, piemēram, pierādījumus par ūdenim piemītošo „atmiņu”, iespēju īpaši „programmēt” ūdeni un citus fenomenus.
Ir konstatēts, ka uz Zemes ūdens krājumi sadalās apmēram tā – 97,5% veido sālsūdens jūrās un okeānos, un tikai 2,5% ir dzīvībai nepieciešamais saldūdens. Turklāt 75% saldūdens ir „iesaldēts” kalnu un polu ledājos, 24% atrodas pazemes gruntsūdeņos, 0,5% ‒ kā mitrums augsnē. Tātad mums vispieejamākais ūdens upēs, ezeros, ūdenskrātuvēs ir tikai 0,01% no pasaules ūdens krājumiem. Ne velti saka – ūdens ir zelta vērtē.
Atgādināsim, ka ūdens atrodas pastāvīgā cikliskā kustībā. Tas iztvaiko no jūru un okeānu virsmas, no upēm un ezeriem, no augsnes un augiem, un pārvēršas gāzveida vielā. Tā savukārt atkal nolīst uz zemes kā nokrišņi, papildinot visus ūdens krājumus uz zemes un pazemē. Tas arī pārtop ledājos, kuros ūdens parādās savā trešajā agregātstāvoklī – kā cieta viela. Cilvēkiem ir svarīgs ūdens, kurš akumulējas tā sauktajās atklātajās ūdens ņemšanas vietās (upēs, ezeros u. c.), vai arī tas ūdens, kas filtrējoties caur augsni un iežu slāņiem papildina gruntsūdeņu krājumus. Abi šie ūdens krājuma veidi dod mums dzeramo ūdeni. Katram no šiem krājumiem ir savas priekšrocības un arī trūkumi.
Uzskata, ka vistīrākie ir gruntsūdeņi, jo tie filtrējas caur dažādiem zemes slāņiem ‒ smilti, mālu, šūnakmeni. Filtrējoties caur zemi, ūdens bagātinās ar dažādiem minerāliem un sāļiem. Atkarībā no zemes slāņu rakstura un izvietojuma arī ūdens mineralizācija ir visdažādākā. Jā, tas ir tīrs un bagātināts ūdens, bet to ir samērā grūti iegūt un ne katru reizi tas ir labākais dzeramais ūdens. Turklāt ne vienmēr ir ticams tā izcelsmes avots. Ūdeni bieži pārdod plastmasas pudelēs, kuras izgatavo no naftas, kas ir neatjaunojams dabas resurss. Plastmasas ražošanā rodas toksiskie blakusprodukti, piemēram, stirols un benzols, kas izplūst gaisā, un šis piesārņojums rada elpošanas problēmas un var izraisīt vēzi. Pudelēs pirktais ūdens ir arī daudz energoietilpīgāks nekā krāna ūdens. Jo tālāk to pārvadā, jo vairāk neatjaunojamo energoavotu iztērē, vairāk tiek piesārņots gaiss un radīts troksnis. Pudelē pildītais ūdens maksā pat 1900 reižu dārgāk nekā krāna ūdens, bet tā kvalitāte ne vienmēr ir labāka. Transportējot šo ūdeni lielos attālumos, tas tiek pakļauts ilgstošai mehāniskai iedarbībai, un tādējādi tiek izjaukta ūdens dabiskā struktūra jeb tā „atmiņa”.
Tieši tāpēc pēdējā laikā pasaulē arvien vairāk uzmanības tiek pievērsts tā sauktajam ūdenim „no krāna”, t. i., ūdensvadu ūdenim. Tiek pat uzdots jautājums: „Kāpēc dzert krāna ūdeni ir veselīgāk un ekoloģiskāk?” Šeit minami tādi argumenti, ka modernās ūdens attīrīšanas iekārtas nodrošina augstu ūdens tīrību no mikroorganismiem, organiskām vielām, kā arī tas, ka ūdens ceļš pie patērētāja pa caurulēm ir īsāks un ūdens dabiskā struktūra ir pat labāka nekā ūdenim, kas tiek vests pudelēs no tāliem kalnu ledājiem. Paradoksāli, bet īstenībā krāna ūdens ir dzīvs ūdens. Arī pie mums Rīgā pēc daudzu maģistrālo ūdensvadu nomaiņas gandrīz 95% rīdzinieku var itin droši dzert krāna ūdeni. Protams, ir jāņem vērā arī lokālo, māju iekšējo ūdensvadu tehniskais stāvoklis.
Arī „ECOFINN” piedāvā pasaulē plaši izplatītās „krāna” ūdens filtrācijas iekārtas, kas padara dzeramo ūdeni vēl „tīrāku”. Šāds paņēmiens ir ievērojami lētāks un izdevīgāks nekā lielo plastmasas pudeļu ūdens transportēšana un lietošana. Iekārtas ir veidotas no ekoloģiski pārstrādājamiem materiāliem, kas palīdz taupīt enerģiju un viegli apkalpojamas.
Ja klienti vēlas, „ECOFINN” piedāvā arī dzeramo ūdeni „NORDEN SPRINGS” no Saku urbuma Igaunijā lielajās pudelēs kopā ar atbilstošu izlejamo iekārtu.